Kā kļūt par AAB biedru?

Noziedzīgi iegūtās mantas kriminālprocesuālais regulējums ir jāsabalansē: AAB priekšlikumi Saeimai adresētajā vēstulē

ADVOKĀTU ATBALSTA BIEDRĪBA
Elizabetes iela 63-5, LV-1050, Rīga
 
 
Saeimas Juridiskajai komisijai
Jēkaba iela 11, Rīga, LV-1811
e-pasts:
juridiska.komisija@saeima.lv
 
 
2020.gada 25.maijā Nr.1805-20/AAB
Par Kriminālprocesa likuma grozījumiem
 
            Ņemot vērā to, ka Advokātu atbalsta biedrība apvieno aktīvi praktizējošus advokātus, kuri regulāri apmainās domās par tiesību normu piemērošanas praksē konstatētajām problēmām, ievērojot nepieciešamību nodrošināt atgriezinisko saikni starp tiesību normu autoru – likumdevēju – un praktiķiem, kuri šīs normas īsteno dzīvē, uzskatām par nepieciešamu izteikt dažus apsvērumus un lūdzam rast iespēju Juridiskās komisijas sēdē iekļaut jautājumu par Kriminālprocesa likuma, turpmāk – KPL, grozījumiem un paredzēt grozījumus KPL 111.1, 356. un 366.pantā.
            Proti, KPL:
·          111.1pants paredz aizskartā mantas īpašnieka tiesības un pienākumus, t.sk., tiesības izteikt savu attieksmi pret pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz mantu un pienākumu bez kavēšanās ierasties pēc procesa virzītāja uzaicinājuma vai izpildīt citus kriminālprocesuālos pienākumus;
·          126.panta 31daļa nosaka kriminālprocesā iesaistītās personas pienākumu pierādīt attiecīgās mantas izcelsmes likumību. Ja persona noteiktā termiņā nesniedz ticamas ziņas par mantas izcelsmes likumību, šai personai tiek liegta iespēja saņemt atlīdzību par kaitējumu, kas tai nodarīts saistībā ar kriminālprocesā noteiktajiem ierobežojumiem rīkoties ar šo mantu;
·          356.panta piektā daļa uzliek par pienākumu aizskartās mantas īpašniekam 45 dienu laikā no paziņošanas (Kriminālprocesa likuma 111.1panta piektā daļa) brīža iesniegt ziņas par attiecīgās mantas izcelsmes likumību,
savukārt, KPL nenosaka kārtību un termiņus, kādā procesa virzītājam ir jāizlemj jautājums par attiecīgās mantas izcelsmes likumību un to atdošanu pēc piederības īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, t.sk., KPL 366.pants neparedz aizskartā mantas īpašnieka mantas aresta atcelšanu, ja ir sniegtas ziņas par attiecīgās mantas izcelsmes likumību.
            Tas ir, KPL pieļauj procesuālo darbību rezultātā ierobežot vai atņemt īpašnieka vai likumīgā valdītāja tiesības rīkoties ar mantu līdz personas tiesību ierobežošanas termiņiem, kas noteikti KPL 389.pantā un ir atkarīgi no kriminālprocesa virzības, vai arī līdz dienai, kad tiesas nolēmums par noziedzīgi iegūtu mantu stājies spēkā. Tai pat laikā KPL 389.pantā noteiktie termiņi attiecībā pret aizskārtās mantas īpašnieku ir nesamērīgi, pieļauj neattaisnotu iejaukšanās personas dzīvē, atbrīvojot procesa virzītāju no pienākuma savlaicīgi izvērtēt tam sniegtās ziņas par attiecīgās mantas izcelsmes likumību un lemt par aizskartā mantas īpašnieka tiesību ierobežojumu atcelšanu. Proti, ja ir uzlikts par pienākumu aizskārtās mantas īpašniekam 45 dienu laikā iesniegt ziņas par mantas izcelsmes likumību, ir nepieņemami, ka procesa virzītājam nav noteikts pienākums un termiņš šo ziņu izvērtēšanai un par šo ziņu nepietiekamību vai apšaubīšanu aizskārtās mantas īpašnieks var uzzināt tikai, kad procesa virzītājs paziņo par lēmumu par procesa par noziedzīgi iegūtu mantu uzsākšanu vai arī pieņem citus ar kriminālprocesa virzību saistītos lēmumus.
            Šī brīža kriminālprocesa norise ļauj procesa virzītājam nesniegt aizskartās mantas īpašniekam atbildes par ziņu izskatīšanu, pietiekamību un izskatīšanas virzību, atliekot jautājuma izlemšanu līdz brīdim, kad KPL 389.panta kārtībā jālemj par tiesību ierobežojumu attiecībā uz mantu atcelšanu. Praksē – neilgi pirms KPL 389.pantā noteiktā termiņa iztecējuma, lai netiktu atcelts tiesību ierobežojums attiecībā uz mantu (arests), procesa virzītājs pieņem lēmumu par procesa par noziedzīgi iegūtu mantu uzsākšanu, jo “objektīvu” iemeslu dēļ krimināllietas nodošana tiesai tuvākajā laikā nav iespējama, un nodot krimināllietu par noziedzīgi iegūtu mantu izlemšanai tiesai. Saskaņā ar KPL 629.panta otro daļu tiesas sēdei par noziedzīgi iegūtu mantu jānotiek 10 dienu laikā, kas izslēdz aizskārtās mantas īpašnieka iespējas atspēkot pieņēmumu par mantas noziedzīgu izcelsmi. Līdz tam aizskartās mantas īpašniekam ir tikai nogaidu tiesības, pieņemot, ka procesa virzītājam iesniegtās ziņas par mantas izcelsmes likumību nav papildus skaidrojamas un jautājums par kriminālprocesā uzliktā aresta atcelšanu tiks lemts, iestājoties KPL 366.pantā noteiktajiem apstākļiem.
KPL noteiktā kārtībā attiecībā uz aizskārtās mantas īpašnieku pieļauj, ka jebkurš procesa virzītājam adresēts lūgums lemt par aizkārtā mantas īpašnieka mantas aresta atcelšanu tiek atstāts bez ievērības un sniegtās atbildes ir vienveidīgas: šobrīd kriminālprocesā tiek veiktas iespējamās procesuālās darbības, lai noskaidrotu apstākļus, kuriem ir nozīme lietā; tiek veiktas izmeklēšanas darbības, lai noskaidrotu vai noticis noziedzīgs nodarījums, kas to izdarījis, vai kādai personai par to ir krimināltiesiski jāatbild; saskaņā ar KPL 375.pantu kriminālprocesā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums u.tml.
            Papildus tam šobrīd ir izveidojusies prakse, kad Finanšu izlūkošanas dienests, turpmāk – FID, pēc rīkojumiem par naudas līdzekļu iesaldēšanu nodot materiālus izmeklēšanas iestādei kriminālprocesa uzsākšanai pēc Krimināllikuma 195.panta. Faktiski kriminālprocess pēc Krimināllikuma 195.panta tiek uzsākts, lai pieņemtu lēmumu par aresta uzlikšanu mantai un KPL 356.panta piektās daļas kārtībā paziņotu īpašniekam, ka var iesniegt ziņas par attiecīgās mantas izcelsmes likumību. Šāda pieeja ir prettiesiska - kriminālprocess pēc Krimināllikuma 195.panta nav uzsākams, lai tā ietvaros ierobežotu vai arī atņemtu īpašnieka vai likumīgā valdītāja tiesības rīkoties ar mantu vai arī uzsāktu procesu par noziedzīgi iegūtu mantu.
            Pēc publiski pieejamas informācijas 2019.gadā “par 504% ir palielinājies iesaldēto naudas līdzekļu skaits” (FID priekšniece I.Znotiņa - https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/23.02.2020-ka-latvija-gatavojas-moneyval-eksamenam.id180845/), kas arī nozīmē, ka 2019.gadā ir būtiski palielinājies uzsākto kriminālprocesu skaits pēc Krimināllikuma 195.panta un aizskarto mantas īpašnieku skaits.
Izvērtējot KPL 111.1 un 356.panta piektajā daļā noteikto, ir atzīstams, ka šobrīd KPL būtiski ierobežo aizskartā mantas īpašnieka vai likumīgā valdītāja pamattiesības, t.sk., tiesības uz aizstāvību. 
Aizstāvības – jeb kā tas noteikts KPL 111.1pantā juridiskās palīdzības īstenošanā izmantojamo tiesību izlietojums var būt patiesi efektīvs vienīgi tad, ja pietiekami skaidri un detalizēti mantas īpašniekam vai likumīgajam valdītājam ir paziņoti konkrēti faktiskie un juridiskie apstākļi, kuri likti pieņēmuma, ka manta ir noziedzīgi iegūta vai saistīta ar noziedzīgu nodarījumu pamatā. Pretējā gadījumā tiesībām uz juridiskās palīdzības sniegšanu un taisnīgu procesa norisi ir tikai deklaratīvs raksturs.
Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta trešās daļas a) punktu personas tiesības tikt nekavējoties informētai viņai saprotamā valodā un detalizēti par izvirzīto aizdomu raksturu un iemeslu ir attiecināmas uz konkrēto situāciju, tādējādi obligāti garantējot procesuālo tiesību minimumu. KPL attiecībā uz aizskartā mantas īpašnieka tiesībām nav paredzēts garantēto procesuālo tiesību minimums. KPL vispār nenosaka procesa virzītajam pienākumu un termiņus iesniegto ziņu par attiecīgās mantas izcelsmes likumību izskatīšanai, kā arī neparedz mantas aresta atcelšanu, ja procesuālo darbību rezultātā ir ierobežotas vai atņemtas īpašnieka vai likumīgā valdītāja tiesības.
Pie šādiem apstākļiem nekavējoties ir jāizdara grozījumi KPL, nosakot KPL 111.1pantā pienākumu un termiņus, kādā procesa virzītajam ir jāpārbauda sniegtās ziņas par attiecīgās mantas izcelsmes likumību izskatīšanai, kā arī ir papildināmi KPL 356. un 366.panti:
·          KPL 111.1panta pirmā daļa ir papildināma ar 4., 5., 6 un 7.apakšpunktu šādā redakcijā:
“4) no procesa virzītāja saņemt rakstveida informāciju par kriminālprocesa būtību, izteikto pieņēmumu par aizskartās mantas izcelsmi, šā pieņēmuma un mantai noteiktā ierobežojuma pamatojumu ar konkrētiem, uz lietas materiāliem balstītiem apsvērumiem;
5) iesniegt pierādījumus par attiecīgās mantas izcelsmes likumību;
6) pieteikt lūgumus par to izmeklēšanas darbību neatliekamu veikšanu, kuru rezultātā var tikt iegūti pierādījumi mantai noteikto ierobežojumu vai par mantu izteiktā pieņēmuma nepamatotības apstiprināšanai.
7) saņemt mantu”.
·          Papildināt KPL 356.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:
“(6) Procesa virzītājam ir pienākums 45 dienu laikā no ziņu par attiecīgās mantas izcelsmes likumību saņemšanas pārbaudīt šīs ziņas un informēt aizskarto mantas īpašnieku par šo ziņu ticamību vai arī nepieciešamību sniegt papildu paskaidrojumus”.
·          Papildināt KPL 366.panta pirmo daļu ar 7.apakšpunktu šādā redakcijā:
“7) ja nav apstiprinājies pieņēmums, ka manta ir noziedzīgi iegūta vai saistīta ar noziedzīgu nodarījumu”.
 
Ar cieņu
 
Dmitrijs Skačkovs
Valdes priekšsēdētājs
 
Aleksandrs Kazačkovs
Valdes priekšsēdētāja vietnieks
 
Gaļina Radiloveca
Valdes locekle
 
Maksims Abramovs
Valdes loceklis
 
Daiga Siliņa
Valdes locekle
 
                                                           
 

 

Autors: Advokātu atbalsta biedrība

Publicēts: 10.06.2020

Avots: Advokātu atbalsta biedrība


« Atgriezties