Kā kļūt par AAB biedru?

Par jaunāko tiesu praksi: nav pieļaujams aizstāt advokātu, neievērojot personas tiesības uz aizstāvību

ADVOKĀTU ATBALSTA BIEDRĪBA
Elizabetes iela 63-5, LV-1050, Rīga
 
 
 
LATVIJAS ZVĒRINĀTU ADVOKĀTU PADOMEI
Elizabetes iela 63-1, Rīga, LV-1050
 
Godātie kolēģi!
 
Medijos, politiskajās partijās, tiesās un sabiedrībā aizvien biežāk izskan viedoklis, ka pie tiesu sistēmas neefektivitātes ir vainīgi pamatā negodprātīgi advokāti, kuri novilcina lietu, it īpaši krimināllietu, izskatīšanu. Nav noliedzams, ka šāds viedoklis ne tikai ir pretrunā ar faktiem, bet tā kultivēšana veicina cilvēktiesību nepamatotus ierobežojumus Latvijas Republikas tiesu sistēmā.
 
Advokātu atbalsta biedrības viedoklis, kurš pamatā sakrīt ar Latvijas Zvērinātu advokātu padomes viedokli, vienmēr ir bijis un paliek nemainīgs: advokātam ir jāatbild par savu pienākumu precīzu izpildi un jāizturās pret tiesu ar cieņu, taču šādai cieņai ir jābūt abpusējai.
 
Ir jāatzīst, ka tiesnešu vairākums šādu nostāju atbalsta, par ko, cita starpa, liecina tiesnešu vairākkārtējie iebildumi pret tiesu procesu paātrināšanu uz nolēmumu kvalitātes rēķina.
 
Tomēr paliek biežāki un akūtāki gadījumi, kad advokāts tiek atzīts par otrās šķiras procesa dalībnieku, kurš, atsevišķu tiesnešu ieskatā, to vien dara, ka traucē krimināllietu iztiesāšanu. Šāda attieksme grauj normālās, koleģiālās attiecības un juridisko profesiju partnerību tiesiskuma sargāšanā.
 
Tā ir pretrunā arī ar Kriminālprocesa likuma 468.panta noteikumiem, kurā likumdevējs nebūt nav paredzējis tiesai tiesības turpināt procesu, nerēķinoties ar personas tiesībām uz aizstāvību un Latvijas Republikas Advokatūras likuma 8. pantā un 57. panta 2. daļā nostiprinātām tiesībām brīvi izvēlēties advokātu.
 
Likumdevējas nav arī atļāvis advokātam upurēt sava aizstāvamā intereses labām attiecībām ar konkrētu tiesas sastāvu vai citām interesēm.
 
Būtu pareizi pievērst uzmanību arī Ministru Kabineta noteikumu Nr.152 „Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība” 20.1pantam, kurā noteikts, ka pēc personas pieprasījuma, ārsts izsniedz medicīnisku dokumentu „Izraksts no stacionāra pacienta/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes”, norādot ārstēšanās režīmu, kas konkrētajā laika posmā noteikts atbilstoši personas veselības stāvoklim.
 
Ir ziņas, ka tiesas nereti interpretē šo tiesību normu nepareizi, tikai no advokātiem pieprasot izrakstus par ārstēšanas režīmu. Piemēram, nav ziņu, ka tiesas jebkad būtu pieprasījušas aizstāt saslimušo prokuroru, lai apsūdzības uzturēšana tiktu turpināta bez kavēšanās.
 
Ņemot vērā minēto, Advokātu atbalsta biedrība aicina Latvijas Zvērinātu advokātu padomi, pirmkārt, rītdienas sēdē pieņemt Advokatūras normatīvo aktu grozījumu komisijas sagatavoto lēmuma projektu, ar kuru paredzēts izskaidrot kolēģiem Kriminālprocesa likuma 468.panta noteikumu piemērošanu un vērst viņu uzmanību uz aizstāvja pienākumu lūgt krimināllietas iztiesāšanas atlikšanu, lai sagatavotos pienācīgi, nevis formāli īstenot aizstāvību.
 
Otrkārt, uzskatām, ka nepieciešams Augstākās Tiesas, Ģenerālprokuratūras un Latvijas Zvērinātu advokātu padomes kopīgs skaidrojums par to, kādos gadījumos un kādā kārtībā, respektējot personas tiesības brīvi izvēlēties advokātu, piemērojamas Kriminālprocesa likuma 468.panta normas, kā arī citu procesuālo likumu normas.
 
Ar šādu skaidrojumu var novērst nepareizās, advokātus diskriminējošās tiesu prakses veidošanos. Uzskatām, ka Latvijas Zvērinātu advokātu padomes iniciatīva šajā gadījumā būtu pareiza un pamatota, kā arī esam gatavi iesaistīties darbā pie minētās problēmas risināšanas un nepieciešamības gadījumā uzņemties Kolēģijas pārstāvību valsts institūcijās.
 
Patiesā cieņā,
 
Dmitrijs Skačkovs,
valdes priekšsēdētājs
 
Aleksandrs Kazačkovs,
valdes priekšsēdētāja vietnieks
 
Maksims Abramovs,
valdes loceklis
 
Gaļina Radiloveca,
valdes locekle
 
Daiga Siliņa,
valdes locekle
 
2015.gada 16.februārī

Autors: Advokātu atbalsta biedrība

Publicēts: 16.02.2015

Avots: Advokātu atbalsta biedrība


« Atgriezties