Kā kļūt par AAB biedru?

Par kopsapulces lēmumprojektu ‘’Par zvērinātu advokātu kvalifikācijas paaugstināšanu (tālāk apmācību)”

ADVOKĀTU ATBALSTA BIEDRĪBA
Baznīcas ielā 20/22, Rīgā, LV-1010
biedriba@latvijasadvokats.lv
________________________________________________________________________
 
LATVIJAS ZVĒRINĀTIEM ADVOKĀTIEM
2012.gada 22.martā
 
Kolēģi!
 
Latvijas Zvērinātu advokātu padome (turpmāk – ‘’LZAP’’) virza Jūsu izskatīšanai 2012.gada 30.marta kopsapulcē lēmumprojektu ‘’Par zvērinātu advokātu kvalifikācijas paaugstināšanu (tālāk apmācību)” (dokumenta pareizrakstības īpatnības saglabātas).
 
Advokātu atbalsta biedrība kopš savas dibināšanas 2009.gada 30.jūlijā uzskatījusi, ka kolēģu tiesības celt kvalifikāciju ir jārespektē un jāgarantē, kā arī jāpārtrauc pārlieki atvieglota uzņemšana advokatūrā, kura turpinājās 2002.-2010.gados. Šajā laikā talantīgajiem jauniešiem, kuri joprojām papildina advokatūras rindas, un nopelniem bagātiem kolēģiem tika radīta neveselīga konkurence no daudzu ‘’laimes meklētāju’’ puses, kuru zināšanas, pagātne un cilvēciskas īpašības met ēnu uz advokāta profesiju. Iespējams, tieši tāpēc par aktuālu tiek uzskatīts advokātu kvalifikācijas jautājums.
 
Tomēr daudzus negatīvus procesus, tajā skaitā bezkontroles uzņemšanu, vismaz daļēji izdevās apturēt, apvienojoties daudziem advokātiem, tajā skaitā mūsu biedrības biedriem.
 
Mūsu viedokļi var atšķirties atsevišķos jautājumos, bet mēs esam vienoti savās kopīgajās interesēs, savstarpējā cieņā un piederībā vienīgajai Latvijas advokātu profesionālajai korporācijai – mūsu Kolēģijai.
 
Tāpēc mums ir īpaši noraidoša attieksme pret neveslīgām un advokātu interesēm neatbilstošām iniciatīvām, pat ja to avots ir LZAP vai tās atsevišķi locekļi.
 
Sakarā ar lēmumprojektu ‘’Par zvērinātu advokātu kvalifikācijas paaugstināšanu (tālāk amācību)” lūdzam Jūs pievērst uzmanību šādiem apsvērumiem:
 
  1. Advokāts ir brīvā profesija, kuras pārstāvji bieži vien ir procesuāli pretinieki. Advokātu misija ir indivīda tiesību aizsardzība no nesamērīgiem un ne vienmēr pamatotiem ierobežojumiem, kurus realizē valsts iestādes savu administratīvo un kriminālprocesuālo funkciju ietvaros. Šādos apstākļos advokāta neatkarība tiktu nopietni apdraudēta, ja viņš, nebūdams valsts amatpersona, tiktu pakļauts plašākai un vispusīgākai valsts kontrolei vai līdzīgam kontroles mehānismam. Turklāt, bez jebkādām papildus ienākumu garantijām no valsts puses. Saāsinātās konkurences apstākļos kolēģi ne vienmēr varēs abstrahēties no esošām vai bijušām procesuālās sacīkstes situācijām, vērtējot savu procesuālo pretinieku zināšanas. Ņemams vērā arī tas, ka jurisprudence nav ekzakta zinātne. Piemēram, bieži un diametrāli mainās judikatūra. Ir situācijas, kad par pareizu tiek uzskatīts tiesību doktrīnā dominējošs viedoklis, kurš ne vienmēr ir objektīvi pamatots, ne vienmēr praksē atbalstāms un pielietojams. Kolēģu iebildumi pret šādu dominējošu viedokli var tikt nepamatoti un neobjektīvi vērtēti kā nepareizās atbildes vai vājas zināšanas, it īpaši ja viņu zināšanas vērtē un šo dominējošu viedokli pārstāv viņu procesuāls pretinieks. Tāpēc uzskatām, ka jaunas kvalifikācijas kontroles formas nav vajadzīgas, bet saglabājami un stiprināmi esošie advokātu darbības uzraudzības mehānismi un institūcijas – Latvijas Zvērinātu advokātu padome, Disciplinārlietu komisija, Zvērinātu advokātu palīgu uzraudzības un eksamenācijas komisija, advokātu uzņemšanas komisija, kura darbojas uz Advokatūras likuma 41.1. panta pamata.
 
  1. Kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumi nav paredzēti Latvijas Republikas Advokatūras likuma 14. pantā un 15.pantā. Pienākums celt kvalifikāciju nav paredzēts arī Latvijas Republikas Advokatūras likuma piektajā sadaļā. Tomēr kolēģi aktīvi izglītojas, paši izvēloties adekvātas un viņiem piemērotākās kvalifikācijas celšanas formas. Par to liecina liels pieprasījums pēc juridiskās literatūras, LZAP apmaksāto kursu laba apmeklētība. Ņemot vērā to, ka advokāti ir brīvās profesijas pārstāvji, kuri savā starpā konkurē, nav pamata noteikt, kā rosināts lēmumprojektā, kādās formas katrs no viņiem cels savu kvalifikāciju. Katrs advokāts var pats izvēlēties kvalifikācijas celšanas veidus.
 
  1. Nav pamata izvirzīt Latvijas zvērinātiem advokātiem prasības par kvalifikācijas celšanu, kamēr civillietās, administratīvajās lietās un citās jomās praktizē liels juristu skaits, kuru kvalifikāciju neviens Latvijas Republikā nepārbauda, darbību neuzrauga un nelicencē. Papildus slogu uzlikšana zvērinātiem advokātiem un viņu palīgiem tikai apgrūtinās viņu darbību salīdzinājumā ar šiem juristiem, nekādā mērā neapkarojot dempingu no ‘’kaktu advokātu’’ puses un viņu negodīgu attieksmi pret klientiem, kas piemīt ne visiem, bet pietiekoši daudziem juristiem ārpus advokatūras.
 
  1. Kvalifikācijas celšanas pasākumi var tikt organizēti tikai par maksu, jo nav tādu lektoru un citu mācībspēku, kuri būtu gatavi strādāt bez maksas. To nav iespējams pilnā apmērā segt no Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas budžeta līdzekļiem. Par to liecina kaut vai pieejamu vietu ierobežotais skaits LZAP apmaksātajos semināros. Tādēļ lēmumprojekta pieņemšanas gadījumā tieši advokātiem tiktu uzlikts pienākums maksāt par dalību mācību pasākumos. Tas ir nepieļaujami ekonomiskās krīzes apstākļos, it īpaši attiecībā uz kolēģiem, kuri praktizē ārpus Rīgas un saskarās ar ierobežotākām iespējām gūt ienākumus, nekā Rīgā. Savukārt, atbrīvot šos kolēģus no pienākuma celt kvalifikāciju, ja tāds tiktu uzlikts visiem advokātiem, nebūtu nekāda pamata.
 
  1. Pirms jebkuru jauninājumu ieviešanas kvalifikācijas celšanas jomā nepieciešams vispirms izvērtēt citu juridisko profesiju pieredzi šajā jautājumā, jo ne vienmēr šī pieredze ir pozitīva. Tieši pretēji, ir izskanējuši viedokļi (piemēram, maksātnespējas administratoru vidū) par nesamērību starp izdevumiem kvalifikācijas celšanai un attiecīgu mācību pasākumu kvalitāti un efektivitāti, par atsevišķu kursu nevajadzību, to formālu un nenoderīgu saturu. Izglītības kvalitāte Latvijas Republikā tiek pamatoti kritizēta gan pašā valstī, gan pasaulē, tāpēc kvalificētu mācībspēku skaits Latvijā nav tik liels, lai katrs laikietilpīgs mācību pasākums tiešām sasniegtu savu mērķi – paaugstinātu advokāta kvalifikāciju, nevis tikai mācībspēka ienākumus. Ne reti ir gadījumi, kad lekcijas par jaunāko likumdošanu lasa nevis patiešām kompetenti praktiķi vai kvalificēts augstskolu akadēmiskais personāls, bet gan valsts amatpersonas, kuras nespēj sniegt skaidras atbildes uz jautājumiem par tiesību normu piemērošanu un interpretāciju, taču gūst no šādiem mācību pasākumiem ievērojamu mantisko labumu. Advokātu kabatas nav tā vieta, kur šis labums būtu smeļams.
 
  1. Kopsapulces izskatīšanai virzītais lēmumprojekts nav pienācīgi sagatavots.
 
Jau ar 2008.gada 16.decembra LZAP lēmumu Nr. 200 tika izveidota komisija noteikumu izstrādei par advokātu profesionālās kvalifikācijas celšanu, un tās sastāvā tika iekļauti trīs kolēģi, kuri pašlaik ieņem LZAP locekļu amatusI.Grunte, J.Rozenbergs, S.Vārpiņš. Divi no viņiem, I.Grunte un S.Vārpiņš, ieņēma LZAP locekļa amatus jau 2008.gadā.
 
Savukārt, ar 2008.gada 17.jūnija lēmuma Nr.110 1.punktu LZAP izveidoja Komisiju par grozījumiem LR Advokatūras likumā un Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas statūtos (priekšsēdētājs J.Grīnbergs), kuras izskatīšanai īsi pirms 2009.gada kopsapulces kolēģis S.Vārpiņš iesniedza lēmumprojektu ‘’Pagaidu nolikums par zvērinātu advokātu tālākizglītību’’ kā vienīgo līdz šim zināmu I.Gruntes un S.Vārpiņa darba rezultātu šajā jomā.
 
Pašlaik normatīvo aktu sagatavošanas funkcijas pilda Advokātūras normatīvo aktu grozījumu komisija, kura tika izveidota ar 2010.gada 30.aprīļa kopsapulces lēmumu.
 
No minētā izriet, ka nekas neliedza LZAP locekļiem I.Gruntem, J.Rozenbergam, S.Vārpiņam, kuriem šis uzdevums tika uzticēts, vai citiem interesentiem vairāku gadu laikā sagatavot detalizētu un izsvērtu normatīvo aktu, savlaicīgi to apspriest atbildīgajās komisijās, savlaicīgi uzklausīt kolēģu domas, nevis īsu brīdi pirms kopsapulces virzīt kārtējo nesagatvotu lēmumprojektu, kas sastāv no trim neskaidri un ļoti plaši formulētajiem punktiem.
 
Esam pārliecināti, ka jautājums par kvalifikācijas celšanu var tikt risināts tikai kompleksā ar juridisko pakalpojumu tirgus regulējuma sakārtošanu (vispirms attiecībā uz juristiem, kas nav advokāti) un tikai kopsakarā ar advokāta tiesiskā statusa uzlabošanu likumdošanas ceļā (piemēram, tikai advokātiem piešķirot tiesības sniegt dažus juridiskās palīdzības veidus tiesā un ārpus tiesas). Ņemot vērā minēto, nav nepieciešams ar iekšējo normatīvo aktu palīdzību uzlikt advokātiem tādus pienākumus, no kuru ieviešanas nepaplašinās advokāta tiesību apjoms, kolēģiem netiek nodrošināti labāki darba apstākļi un ekonomiski pamatotāka atlīdzība par viņu darbu.
 
Samērīgs advokātu pienākumu un tiesību palielinājums ir iespējams likumdošanas pilnveides ceļā, un Latvijas Zvērinātu advokātu padomei noteikti būtu jāizmanto savas tiesības izteikt viedokli šajā jautājumā, kuras piešķir Latvijas Republikas Advokatūras likuma 13.pants.
 
            Aicinām Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas 2012.gada 30.marta kopsapulcē neatbalstīt lēmumrojektu ‘’Par zvērinātu advokātu kvalifikācijas paaugstināšanu (tālāk amācību)”.
 
Ar cieņu,
 
Dmitrijs Skačkovs,
valdes priekšsēdētājs

Autors: Advokātu atbalsta biedrība

Publicēts: 22.03.2012

Avots: Advokātu atbalsta biedrība


« Atgriezties