Kā kļūt par AAB biedru?

Biedrības viedoklis par Padomes lēmumprojektu „Par jurista darbu advokātu birojos”

ADVOKĀTU ATBALSTA BIEDRĪBA
Baznīcas ielā 20/22, Rīgā, LV-1010
biedriba@latvijasadvokats.lv
________________________________________________________________________
 
LATVIJAS ZVĒRINĀTU
ADVOKĀTU PADOMEI
Brīvības bulvārī 34, Rīgā, LV-1050
 
Advokātu atbalsta biedrība, turpmāk tekstā – „Biedrība”, ir iepazinusies ar Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (turpmāk tekstā – ‘’Padome’’) lēmuma projektu „Par jurista darbu advokātu birojos” un vēlas sniegt savu viedokli minētā lēmumprojekta sakarā.
 
Uzskatām, ka tas konceptuāli ir atbalstāms, jo kalpo advokatūras prestiža celšanai un advokātu skaita caurskatāmai regulēšanai.
 
Ilgu laiku netika pievērsta uzmanība tam, ka vesela virkne advokātu biroju savā darbā ir atkāpusies no likumā noteiktā advokātu praktizēšanas veida, bieži vien uzdodot savam konsultatīvajam personālam advokātu vietā sniegt juridisko palīdzību klientiem. Atsevišķos gadījumos tas var radīt iespēju, nodarbinot mazāk kvalificētu darba spēku, pazemināt honorāru, lai piesaistītu klientu.
 
Minētā prakse ne tikai ir prettiesiska, bet arī izkropļo konkurences attiecības starp kolēģiem.
 
Tādā veidā kolēģi, kuri stingri ievēro likumu, tiek nostādīti neizdevīgākā stāvoklī, nekā kolēģi, kuri neievēro likumu. Turklāt, kā pamatoti atzīmē lēmumprojekta autori, tiek aizskartas klientu tiesības, kuri nevar paļauties ne uz biroja juristu, kas nav advokāti, kvalifikāciju, ne uz konfidencialitāti un citām garantijām, kas saskaņā ar Advokatūras likuma 6.pantu tiek nodrošinātas vienīgi advokātiem, bet ne biroju juristiem.
 
Saskaņā ar Konkurences likuma 1. panta 9.punktu tirgus dalībnieks ir jebkura persona (arī ārvalsts persona), kura veic vai gatavojas veikt saimniecisko darbību Latvijas teritorijā vai kuras darbība ietekmē vai var ietekmēt konkurenci Latvijas teritorijā. Ja tirgus dalībniekam vai vairākiem tirgus dalībniekiem kopā ir izšķiroša ietekme pār vienu tirgus dalībnieku vai vairākiem citiem tirgus dalībniekiem, tad visus tirgus dalībniekus var uzskatīt par vienu tirgus dalībnieku.
 
Piemērojot Konkurences likuma normas, Konkurences padome ar 2007.gada 14.februāra lēmumu Nr. 8 lietā Nr. P/06/07/01 attiecinājusi Konkurences likuma prasības uz visiem saimnieciskās darbības veicējiem, un tādējādi šīs normas piemērojamas arī zvērinātiem advokātiem.
 
Šī iemesla dēļ par pamatotu uzskatām lēmuprojekta autoru centienus novērst konkurences izkropļojumus jau tā sarežģītajās attiecībās Latvijas advokatūrā.
 
Ar minēto lēmumprojektu biroju juristiem joprojām tiek saglabāta iespēja kļūt par advokātiem, kļūstot par zvērinātu advokātu palīgiem un izpildot visas prasības, kas tiek izvirzītas palīgiem, sagatavojoties zvērināta advokāta darbam.
 
Tomēr, vienlaikus gribam norādīt, ka nedrīkst diskriminēt advokātu birojos strādājošos juristus, salīdzinot ar tā sauktajiem „kaktu advokātiem”. Tādēļ ierosinām paplašināt to personu loku, uz kurām attiecināms minētais lēmumprojekts.
 
Vēršam Padomes uzmanību uz to, ka Latvijas Republikas Advokatūras likuma 14.panta 6.punkta e) apakšpunkts satur norādi uz „darbu citā juridiskās specialitātes amatā.”
 
Latviešu valodas literārās valodas vārdnīcā (sk. http://www.tezaurs.lv/llvv/) tiek minētas vairākas vārda ‘’amats’’ nozīmes. Tajā skaitā:
2. Jebkurš kvalificēts darbs. Nodarbošanās. Profesija, arods.
3. Dienesta stāvoklis. Ieņemamā vieta (iestādē, uzņēmumā).
 
Interpretējot jēdzienu ‘’amats’’ Latvijas Republikas Advokatūras likuma 14.panta 6.punkta e) apakšpunktā ir jāņem vērā, kādās nozīmēs vārds „amats” tiek lietots citos Latvijas Republikā spēkā esošajos normatīvajos aktos.
 
Tā, piemēram, likuma ‘’Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā’’ 1.panta 1. punkts definē jēdzienu „amats” šādi:
1)      amats — darbs vai dienests noteiktu pilnvaru ietvaros valsts vai pašvaldības iestādē, sabiedriskajā, politiskajā vai reliģiskajā organizācijā, kā arī komercsabiedrībā;”
 
Saskaņā ar Darba likuma 3.pantu darbinieks ir fiziskā persona, kas uz darba līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā.
 
Darba likuma 40.panta 2.daļas 5.punkts nosaka, ka darba līgumā norāda darbinieka arodu, amatu, specialitāti (turpmāk - profesija) atbilstoši Profesiju klasifikatoram un vispārīgu nolīgtā darba raksturojumu.
 
Tādējādi, kaut arī literārajā valodā vārdam ‘’amats’’ ir vairākas nozīmes, tomēr Latvijas Republikas tiesību sistēmā šis jēdziens nav identisks jēdzienam „komercdarbība” un attiecināms tikai uz noteiktu darbu citu personu vadībā, noteiktu pilnvaru ietvaros, par noteiktu samaksu, piemēram, uz algoto darbu uz darba līguma pamata vai vēlēto amatu.
 
Tātad, likuma interpretācijas ceļā par neatbilstošām Advokatūras likuma 14.panta 6.punkta e) apakšpunkta prasībām atzīstamas personas, kuras nodarbojās ar juridiskās palīdzības sniegšanu komercdarbības veidā. Piemēram, juristi individuālo komersantu statusā vai juristi, kuri nodibinājuši komercsabiedrības juridisko pakalpojumu sniegšanai.
 
Uzskatām, ka Padomei ir jāievēro konsekvence savos lēmumos. Ja tiek stingri vērtēta zvērinātu advokātu birojos nodarbinātu juristu darbība un atbilstība likuma prasībām, tad nav taisnīgi un tiesiski turpināt uzņemt advokātu skaitā ‘’kaktu advokātus’’.
 
Ir jāatzīmē, ka likuma apiešanas nolukos šādas personas pašas ar sevi slēdz darba līgumus, paši sev sastāda amata aprakstus, lai pierādītu savu formālu atbilstību likuma prasībām, kaut arī viņu kvalifikācija faktiski neatbilst likuma prasībām un nav pārbaudāma, šīs personas uzņemot advokatūrā. Tamlīdzīgu gadījumu pieļaušana ne vien negatīvi ietekmē jau esošo advokātu darbu, bet nav juridiski taisnīga arī pret citiem, advokāta statusa cienīgajiem pretendentiem.
 
Vēlamies arī vērst uzmanību uz Padomes nekonsekventu rīcību attiecībā uz tās lēmumprojektiem, jo tie ne vienmēr tiek izsūtīti kolēģiem viedokļu paušanai. Ir saprotams, ka nav iespējams par katru lēmumprojektu rīkot apspriešanu, tomēr pieredze rāda, ka demokrātisku procedūru trūkums Padomes darbā noved pie absurdām sekām, kuras tiktu novērstas, ieklausoties kolēģu viedoklī. Kā spilgtāku piemēru var minēt Padomes locekļa A.Bitāna virzītos un Padomes pieņemtos ‘’Metodiskos norādījumus’’ (uz vairāk nekā 50 lapām).
 
Tāpat, lai padarītu lēmumu pieņemšanas procesu par caurspīdīgu un atklātu, atkārtoti lūdzam publicēt advokatūras mājas lapā Padomes sēžu protokolus ar padomes locekļu balsojumu rezultātiem. Diemžēl, joprojām balsojumi protokolos tiek atspoguļoti bezpersoniski, liedzot kolēģiem iespējas redzēt katra Padomes locekļa darbu.
 
Esam pārliecināti, ka kolēģi spēs adekvāti novērtēt katra Padomes locekļa nostāju un iniciatīvas, kas rezultātā veicinās advokatūras prestiža celšanu.
 
Ar cieņu,
Dmitrijs Skačkovs,
valdes priekšsēdētājs
2011. gada 20. oktobrī

Autors: Advokātu atbalsta biedrības valde

Publicēts: 20.10.2011

Avots: Advokātu atbalsta biedrības valde


« Atgriezties